 (www.feini.lv) |
| Artūrs Zaļais : sūtijums |
| Ik reizi, Kad novelc Vakara kleitu, Es redzu tās rētas, Uz muguras Tavas Samtainās ādas. Es jūtu, Tu enģelis esi, Kas atsūtīts man, Bet zvaigznes jau klusē, To neatklāj gan, Cik ilgi tik tuvu Būsi Tu man. |
| (19.10.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |