 (www.feini.lv) |
| liu : Kaija plosa balodi |
| - Labrīt, mīļā sirds! Vai vēlies parunāt par... - ... mīlestību? - Nē, tā ir pārāk nenoteikta parādība. Šo vārdu bīsties izrunāt! Kad sagrābs savā varā, uz mūžiem netiksi vaļā! - Skaties - kaija plosa balodi! Viņa tak necīnītos par barību, ja nemīlētu dzīvi! Vienmēr kādam jācieš. Tā tai barības ķēdē ir iekārtots. Sākumā bija putniņš, to apēda lidojoša zivs [vai! laikam otrādāk!], bet šis bagātais veidojums, kuram pasaules dāsnums piešķīris zeltītos enerģijas putekļus, spēj to novērtēt atšķirībā no tevis. Tu esi tāds gļēvulis! Nespēj man atteikt! - Vai tiešām tu to vēlies? Nu tad klausies! Ieejot veikalā, es izvēlos sev vistīkamāko preci. Man garšo viskijs, bet tu esi tikai šņabis! - Kāpēc tev jāsagrauj visas cerības? Vēl nesen ziedēja ķirši un tulpes sārtiem vaigiem kautrīgi novērsās, naktij pienākot, bet tagad ziedlapiņas pūst miklā zālienā, ar asarām kas atveldzēts... - ... bet tagad uzplaukuši ceriņi un pujenes ver vaļā vīnsarkanās galvas. Bez asinsizliešanas! Man nevajag tavas emocijas! - Bet tu teici, ka... tu iekāro... Tu - bezkaunīgais izmantotājs! Es tikai gribēju dzīvot spontāni un brīvi! - Tās tavas nekontrolētās reakcijas jeb tā cildinātā "dzīves baudīšana" ir vien sevis pašas necienīga izdr*****!!! |
| (20.10.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |