Uz lieveņa pie manām durvīm
Sēžam mēs šovakar kopā
Ar apkārtni grimstošiem purviem,
Ar domu, ka cerēt vien protam.
Zodi turās vien uz delnām,
Pāris delnas visas domas kopā tur.
Ne man ir labi, ne ir velnam,
Kas baltās sāpēs savus nagus dur.
Pienāks pāris rīti vēl,
Mēs vēl joprojām kā pāris-
Tu mani tuvāk gaismai cel,
Es tevi tuvāk pie sāpes.
Pāri acu verās tumsā klusi,
Meklējam, dārgā, to taku,
Kur cerība dārgā nozudusi.
To taku reiz atrast es pratu.
Pāris cilvēku uz lieveņa sēž,
Pāris cigarešu dedzina svētīto gaisu,
Kas plaušas kā pelnus gabalos plēš
Un indē caur velnišķo plaisu.
Skaistāk par pāris naktīm
Ir pārim būt pāris tos rītus,
Kas nāk pēc tik draudīgām taktīm,
Mūs atstājot neaizbaidītus. |