patiesībā zemeslodei vienalga
pret kuru planētu griezties
ka tikai nakts
un ka tikai nākamā diena
tāpat kaut kur būs karstākais punkts
bet pretējā pusē
kūpošs arktiskais ledus
un naktstumsā kailā
dzelošās pelnu kaudzēs
mutuļos fēniksu acis
tikai cilvēki uztraucas
par zudušām atlantīdām
miglājiem bezgalībās
un dzīvi
uz labu laimi vai nelaimi
sapņo par trejiem mūžiem
un nemirstību
šaipus ēdenes dārziem
tomēr zemeslodei vienalga
cik kamolā tinēju
svēto vai daugavu palu laikā
tā vienmēr staigā
sevis iemītās takās
un nepielūdz marsu vai sauli
kam simtreiz lielāka telpa
tai pietiek ar savu
klusuma pareizrakstību
varbūt
ir pienācis laiks
katram no mums
jūrā nomazgāt domas
ieraugot sīkākā smilšu graudā
pasaules atvērtību |