Lai paliek drošības spilveni,
neiesim tajos dejot,
rokrokā skriesim
krokusos vēlos
vasaras griezi ķerot.
Ne pūsmas, ne vēja - vien migla
kūpošos smieklos jauksies,
rasotas kāpnes
debesīs vedīs,
atbalsis neatsauksies.
Kaut reizēm saulainās lagūnās
šķembas tiks smiltīs bērtas,
jutīsi sirdī
avotu plūstam-
skriešana būs tā vērta.
Nevajag dūnainus spilvenus
sildošās mājas čībās,
pietiks ar Tevi
puteņu velvēs
vasaras mīlestībā... |