Sāk suņi riet bez iemesla,
Pienāk pusnakts atkal.
Varbūt dēļ kāda dzērāja pievesta,
Bet pienāk pusnakts atkal,
Kas ir mana dārgā iedvesma.
Nogrima saule aiz jumtiem
Pirms vairākām stundām.
Nav laika saulstariem skumjiem,
Pirms vairākām stundām
Tie ienirst kopā ar gulbjiem.
Nomaina trokšņus klusums svēts
Pēc tam, kad izsprāgst spuldzes.
Sāpes klejo pa zemi kā rēgs.
Pēc tam, kad izsprāga spuldzes,
Palika grēks mūsu neredzēts.
Pārvēršas ķēmi neredzami-
Tos paslēpj melnajā masā.
Klusums vairs it kā nebiedē mani,
To paslēpju melnajā masā-
Kad tie noslīks tur, tie aizmirstami. |