Ostā pie melnās jūras
Ostā pie melnās jūras
Piebrauca kārtējais kravas kuģis
Un ar lielu troksni atveras
Viena no simtajām izejām
Pie apvāršņa parādās vīrietis melnās ādas drēbes.
Šis varonis iesāk savu darbu,
Nesot no kuģa skabargainas koka kastes
Kas pildītas, ar cilvēku sirdīm.
Pievedums ir liels un Tu vari iet
Un ņemt cik vajag...cik gribi.
Bet viņas visas ir cietējas...salauztas
un pilnas ar ērkšķiem,
Jo tikai cietēji tās pazaudē un apmaina
pret akmens aukstajām. |