putni paceļās debesīs 
viegli zilganās 
vēl vakardienas saule 
atspīd logos 
maigs vējš 
ietriecas man sejā 
un paliek grūti elpot 
kur esi tu 
kad gaisa man trūkst 
kad gaismas man trūks 
kad manis lēnām vairs nav 
tev blakus 
 
pagājušā gada 
krāsotās lapas 
manā rudens jakā pūžņo 
mazliet mīlīgi 
kad tu pasmaidi par neveiksmi 
un dodies tālāk 
tikai neatstāj mani aiz sevis 
tur vieta ir pēdu nospiedumiem 
baltās jūras smiltīs 
nevis acu skatieniem un maigiem glāstiem 
neaizmirsti 
 
jūra aizskalo 
manas sāļās asaras 
nemanot 
iegremdējoties 
tavā smaržā 
un tavās siltās rokās 
apskaujot gribas aizmirsties 
nav nekā 
tik tu un es 
viens otrā 
nedaloties 
 
es negribu dzīvot sapnī 
nevēlos lai mani paglabā rozā mākoņos 
tu lēnām izjūti mani 
varbūt .. šonakt un uz visiem laikiem 
mēs būsim ! |