 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Soģis vai skauģis |
| Viņš binokli ačgārni pieliek pie acīm. Uz pasauli raugās un jūtas, kā Dievs. Ar viedokli cenšas, ik vienu tas slacīt Un nesaprot to, ka kāds vēlas būt brīvs. Kāds vēlas būt pats, nevis pārtapt par otru Un runāt ar vārdiem, ko saka tam sirds. Tam nevajag kādu, ar lepnu ''Es protu!'', Jo liesmiņa sava tam dvēselē mirdz. Bet binoklis soģim, kā pieaudzis acīm. Uz visiem no augšas šis raugās un kurn. Par sevi vien glaimus tas nerimstas sacīt, Bet pārējos visus par niecībām tur. Tam binoklis stiprais ļauj sajusties lielam, Bet pakrūtē krampis, aiz skaudības velk. Un tāpēc tas nerāda ģīmi nevienam, Jo saprot, ka pašu, jo divtik var pelt. |
| (08.11.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |