Dzejnieks nevar būt ļauns.
Ļaunums nevar būt dzeja.
Viņam rakstīt nav kauns,
Pat ja nav nekas jauns.
Viņš pa mākoņiem klejo.
Ne jau atziņas kārs,
Dzejnieks zīmuli košļā.
Domās savās tik tāls,
Viņš, kā pasaku tēls,
Piestāj iedomu ostā.
Fantāzija un sirds,
Dzīvē dzejnieku vada.
Kaisle acīs tam mirdz,
Bet ne dusmīga dzirksts,
Kura posta un ārda.
Viņam nevajag daudz,
Tikai radīt un mīlēt.
Un, ja kāds viņu sauc,
Tam ikreizi būs ļauts
Iegrimt iztēles dzīlēs. |