 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Tāli mirkļi tuvās nojautās |
| Mums pietrūkst tikai tā, kas vēl nav bijis, Kad nejaušības dzīves straumi griež, Tāds pelēks lietus vēl nekad nav lijis, Kas spētu ilgi melnā tumsā ciest. Reiz katra bura pārtop sīkās skrandās, Un katrs koks par melnu praulu top, Kā ēnas gaisos zagtas mīlas blandās, Un sirdis sniegā svešu zeltu rok. Uz kraujas stāvot viegli bangās mesties, Bet grūti soli upes palos spert, Jo tukšām blāzmām patīk salnās plesties, Un viltus maskām - jaunas sejas tvert. Kaut reizēm nākas miglā ceļu meklēt Un kraukļu spārnos atbalss vējus segt, Ir vienmēr vieta mums, kur baltu sauli svinēt, Un zibens spožs, ko silti krūtīs degt. |
| (12.11.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |