Tu un tikai Tu.
Es eju Tevi meklēt nakts melnumā
Vai Tava sirds spēj mani dzirdēt šai ziemas aukstumā?
Uz loga mitinās tik salta leduspuķe,
Kas gaidot pavasari, sāks kust un gaist no manas loga rūts.
Tik es vēl nakts melnumā
Došos Tevi meklēt šai ziemas aukstumā,
Jo sirds ir skumju pilna un negrib būt viena.
Tādēļ nakts melnumā
Es došos Tevi meklēt šai ziemas aukstumā.
Bet nāks pavasaris un ūdeņi čalos,
Putni dziedās un arī tad jau sirds vairs nebūs viena.
Bet nāksi Tu ar rīta vēju un sauksi:
„Es Tevi sadzirdēju”. |