Glāzes tukšas, trokšņi guļ
Tāpat kā es- aiz durvīm slēgtām
Blakus tukšām pudelēm
Un gaidām pazaudētām.
Naktslampiņa jauki deg,
Ļauj nogurt acīm lēnām,
Jo aizmigt neļauj gars mans šis
Ar mūsu kauju rētām.
Kur soļi tie, kas klīda droši,
Kur čuksti- vai pa mājām
Tie devušies uz savu pusi,
Kā mēs ar tevi gājām?
Migrēnas un košas sāpes
Guļ zem segas tālāk;
Cik ilgi jāgaida vēl būs,
Lai laime beidzot pārnāk?
Ribas lauž no iekšpuses,
Bet tagad viss kā kapā-
Ja elpināsi mironi,
Var sanākt gulties blakām. |