 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Mātes mīla |
| Balta papīra lapa Uzsūc asaras sāļās. Mazliet izplūda burti Vārdiem, ''Gaidīšu mājās''. Lietus logā auž rakstus, Tā kā liktenis plaukstā. Māte vēstuli raksta Rudens vakarā aukstā. Māte vēstuli raksta Savam dēlam, kas zonā. Nu jau vairākus gadus, Vien par viņu tā domā. Dučiem adītu lietu Vecā kumodē krājās. Mātes vienīgo bērnu Drīz vēl nelaidīs mājās. Viņa nerimstas mīlēt, Kaut ar zina, ka vainīgs. Jo pie viņas, tas sapņos Vienmēr ierodas smaidīgs. Acis asarām pilnas, Skaitot mēnešus, dienas. Kā šī mīla, tik stipras, Nebūs jūtas nevienas. |
| (24.11.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |