 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Sirdslaiku sapņojot |
| Es laimi iezīmēšu atspulgā aiz zvaigznes, Kur negaiss neliesmos un nesnigs sāpīgs sniegs, Lai vienmēr satiktos tās sirdis, kurām kādreiz Ir laika krustcelēs lemts vienām sildīties. Es prieku ierakstīšu liedagā pie jūras, Kur naktis iesnaužas un nemiers smiltīs stieg, Ar rokām sadotām kā vienmēr solot mīlēt Ar smaidu saulrietā būs sirdīm jāiemieg. Plauks rīts kā varavīksnē iekrāsojies lietus, Un sniegbalts mākonis pār sirdīm laimi lies, Kāds maigi pieklauvēs pie nepateiktiem vārdiem, Tiem gaismas smaidos lūdzot pamosties. * Kad sapņu istabas slēdz cieši durvis ciet, Lai sapņi kaili lietū neaizskrien, Ļauj rasas pēdām šodien projām iet Tie mirkļiem pelēkiem, kas reizēm jāsatiek |
| (24.11.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |