Vai tiešām, saulei rietot prom,
Mums jāmostas ir moži?
Un vai rīt tāpat kā šorīt
Tā ausīs tikpat spoži?
Kad nasta sēž uz sirds tik smaga,
Tu dod to kādam citam turēt-
Vai tiešām mēdz būt arī tā,
Ka pašam pēc tam vieglāk gulēt?
Ja naktī muguru tev griežu,
Kad sauc pie sevis tuvāk,
Vai rīta gaismā, rīta prātā
Būs pašam vieglāk runāt?
Vai skaistais viss, kas skaists man šķiet,
Patiešām skaists ir visur,
Kur tas mīt un kur tas iet,
Kā tas dara visu?
Ja ienāk prātā doma dzīvot
Skaistāk nekā iepriekš pratu,
Vai domai šai būs lemts kā mīlot
Mirt ar smaidu platu? |