 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Iepazīšanās |
| Caur acīm zaļpelēkām, dvēselē es raugos. Bet tu tik smaidi, nekā nenojauzdama. Tev šķiet, ka dvēsele ir nesaredzama. Es skatos dziļi un ne mirkli neatraujos. Tur krāsas melnā, sarkanā un baltā, Un mazliet zilā, dzeltenā un zaļā. Tās it kā aicina, lai eju tevī dziļāk. Es speru soli un jau esmu tavā elpā. Paveras vide sveša, nepazīstama. Steidz visas krāsas atvērt savas durvis. Es tevī stāvu pilnā augumā, kā burvis. Bet tu tik smaidi, nekā nenojauzdama. Pār katru durvju slieksni pārkāpju es droši. Un katrā krāsā mani gaida jauni tēli. Līdz šim tie bija tādi sveši un tik tāli, Un stāsti visi likās man tik pārsteidzoši... Kad visu iepazinis iznākšu no tevis, Es savu galvu rāmi tavā klēpī likšu. Kaut paguris, es tomēr neaizmigšu Un viegli atdošu tev daļiņu no sevis. |
| (28.11.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |