 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Azartspēļu automāts |
| Par vieglu naudu sapņodams ik dienu, Par to, ka bagāts būs ne nieka nedarot, Tam galvā veikli uzplaukst doma viena, Ko savā ikdienā viņš steidzas pielietot. Pie spēļu automāta kādā krogā, Viņš savus iekrājumus visus paspēlē. Tik pāris latus investējis šmigā, Tas nevar mierīgs vairs ne mirkli nosēdēt. Par visu varu atspēlēties vēlas. Bet kur lai naudu rauj, ko elles kastē mest. Te atkal galvā rodas doma kvēla. Tas lēnām iedzīvi uz lombardu sāk nest. Tā kastē aizplūst mašīna un teļuks, Un vecā tēva rokām grebtā bufete. Tad sāk viņš staigāt noziedzīgus ceļus, Tam prātā blēdīšanās nu un fendere. Vien slimīgs azarts viņa prātu indē. No tādas atkarības grūti vaļā tikt. Viņš zemosies un ielās naudu diņģēs, Jo cer aiz vien, ka laimests nevar izpalikt. Kad beidzot automāts būs viņam devīgs Un klēpī neskaitāmas monētas tam bērs, Viņš satraukumā, lēni zemē noslīgs, Kad muļķa sirdi tajā brīdī trieka ķers. |
| (01.12.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |