 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Skaistums |
| Es stāvu pie durvīm, kas slēgtas Un grabinu atslēgu saišķi. Aiz durvīm ir dzirdamas balsis. Tās skanīgas liekas, kā valsis. Man iepriekš vēl nedzirdētas. Kā sirēnas tās mani saista. Tās vilina atslēgt un ienākt. Es drudžaini atslēgās maldos. Bet balsis man saka, lai valdos, Lai apstājos dzīties pēc skaistā. Es nespēju rimties, es steidzos. Krīt atslēga viena pēc otras. To šķindoņa skaļa, kā sāpes, Tik vairo pēc skaistuma slāpes. Pēc tā, kuru pazaudēt baidos. Kad uzgājis atslēgu šķīsto, Nu steidzos es atdarīt durvis, Tās izrādās nav nemaz slēgtas, Tik no iekšpuses aizbultētas Un brīdi vien gaidīja īsto. Aiz durvīm es satikšu tevi, Kas runāja eņģeļu balsīm. Tu skaistums, uz kuru es tiecos Un kam ticēt es neatteicos. Tu skaistums, kas jāatrod sevī. |
| (02.12.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |