 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Ja tu joprojām vēl būsi |
| Jau durvis slēgtas un atslēga kabatā ieslīd. Steigšus pametu trepjtelpu es. Gan meita pati, kā ierasts pārnāks no skolas Un kaut ko pati sev uztaisīs ēst. Es tikmēr aizeju smaidot gar kanāla malu, It kā loterijā laimējis zēns. Zini, mazā, ja vien tagad tu būtu man blakus, Es tev nodejotu ''robodance''. Prieks, ka pilsētā ūdeņu vienmēr pa pilnam, Kur kājas gurušās veldzi var rast. Un es tik eju un tupelēm putekļus dzenu, Līdz jau nemanot nolaižas nakts. Labi vien, ka pa naktīm kāda bodīte vaļā, Nopirkt smēķus, kad ārā jau vēls. Zini, mazā, ja vien tagad tu būtu man blakus, Es tev nodejotu ''robodance''. Bet kad beigusies diena, tevi gribētu redzēt Savā virtuvē, malkojam tēju. Un ja nebūs man vārdu, kādā brīdī ko sacīt, Tad es klusēšu kopā ar vēju. Bet ja aptrūks man sapņu, ko sapņot par tevi, Es no tevis tos aizņemšos klusi. Protams, ja tev nekas pret to iebilstams nebūs. Ja protams tu joprojām vēl būsi... Pēkšņi izbeidzās nakts, Dievs ir ieslēdzis gaismu Un šī gaisma man acīs tā spīd... Skaļā balsī es uzsaucu gaismai: ''Lai dzīvo!'' Bet kā atbilde lietus sāk līt. Manus sviedrus un putekļus aizskalo projām, Un nogurumu, gadiem kas krāts. Zini, mazā, ja vien tagad tu būtu man blakus, Es tev nodejotu ''robodance''. Bet kad beigusies diena, tevi gribētu atrast Savā gultā, zem krāsainās segas. Ja reiz izbeigsies krāsas, tātad gleznošu tevi Ar baltu krītu uz mājas sienas. Un ja beigsies par tevi man dziesmas, ko dziedāt, Tātad sākšu es lasīt tev prozu. Protams, ja tev nekas pret to iebilstams nebūs. Ja protams tu joprojām vēl būsi... |
| (12.12.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |