nenāciet klāt man rudenī 
šķebīgi ražu kad svinu 
sīpolu mušu šķidrautā tinies 
savu esību neapzinu 
 
bet ziemā pa gabalu mūciet - 
ne aita, ne kaza, ne cūciet' s 
bet motilis draugs man ir janvārī spelgā 
tā miesu es mērcēju Lielupes selgā 
 
ar cīruļiem ledu lauž trauksmainā vesna 
jau iesitas sejā man dvaka un dvesma 
vējš noglauž man bārdiņu sirmo 
sveicu kāpostu balteni pirmo 
 
vasarā odu sakodīts grozos 
pa mežu ar vairoga blaktīm grozos 
un mellenēm dažām aiz vaiga 
līdz ērce man piesūcas maiga |