nenāciet klāt man rudenī
šķebīgi ražu kad svinu
sīpolu mušu šķidrautā tinies
savu esību neapzinu
bet ziemā pa gabalu mūciet -
ne aita, ne kaza, ne cūciet' s
bet motilis draugs man ir janvārī spelgā
tā miesu es mērcēju Lielupes selgā
ar cīruļiem ledu lauž trauksmainā vesna
jau iesitas sejā man dvaka un dvesma
vējš noglauž man bārdiņu sirmo
sveicu kāpostu balteni pirmo
vasarā odu sakodīts grozos
pa mežu ar vairoga blaktīm grozos
un mellenēm dažām aiz vaiga
līdz ērce man piesūcas maiga |