 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Svētku murdziņš |
| Ak tu, mana mīļotā pilsēta. Pilsēta, kurā no tilta līdz baznīcai, Virs ielas, kur krāsaini tramvaji braukā, Tumšās diennakts stundās Lidinās eņģeļi, kūpinot kāsīšos satītu zālīti. Šī spozme, ar tūkstošiem zvaigznīšu kokos un dāvanām... Dāvanām, kuru dāvināšana Pamazām pārtop no sirsnības, pienākumā. Manas domas jaucas ar skursteņu dūmiem Un netīro sniegu trotuāra malā. Garām vien paslīd vienādi Mirdzoši trīsstūri logos. Kāds bērniņš priecājas no sirds, Bet cits tāds sabozies, jo dāvana nav īstā. Es dzirdu skaidri, Ko četras sveces ar tumsu runā. Tām ir auksti, tāpat kā man, Jo liesmiņas tām nav dzīvas. Milzu egle, perfekti simetriskām virtenēm rotāta. Sen mirusi, bet joprojām tik skaista. Vēl saldās finiera piparkūkas, Priekš pilnīgas laimes... Man pietrūkst dzīvīguma. Man pietrūkst mīlestības un prieka. Man pietrūkst gaišu domu. Es raudu biežāk kā ierasts. Mani vajag restartēt. |
| (28.12.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |