| Pazuda sapēs uz ielām,,ar vēju Kā pazūd rudenīgās lapas..
 Tik vējš plēsa rāvienos,,kā skuķe
 Ieķēries nepratībā kvēlā..
 Un es ļāvos neticēdams..
 Ka pa sirdi karstu piķi lies
 Nu sēzu kailu galvu virtuvē
 Bet sirdī darvas rūgtums
 Pēc Melainās darvas rūsas
 Pat acīm nav vaļas
 Vien smaga galva rokās janotur
 Viens rīts,viena elpa
 Es ticu,,ievelkot gaisu
 Būs vel rītdienai sviests
 Lai sirdī manā atmieksķētu
 To melu klāto jumtu zeltu
 To nelabo,melno novakari
 Kad paguris sēžu tavā priekšā
 Un vārdi rīklē dziest..
 |