 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Arčibalds un velns |
| Tad, kad ellē notiek tuss, Arčibalds guļ rāms un kluss, Tikai sapnis nav tam svaigs, Jo nav īstais guļamlaiks. Mostoties viņš purpinās: „Murgs šis dienām turpinās. Velns uz āža kājas lec, Krūtīs kūleņo un rēc...” Arčibaldam acis kvēl – Cik pēc skaita jāmirst vēl? Velns tik noņurd: „Reižu daudz. Mums tev viskijs jāuzsauc!” Arčibalds kliedz: „Esmu mazs! Vai tev bārā būtu kvass?” „Kļūda šī tev maksās daudz” Velns no pakrūtes tam sauc. „Domā, sīkais, mazulīt, Mūs ar kvasu sasildīt? Zudīs gribasspēks un spīts, Rīts kad atnāks piedzirdīts...” „Sapnis būs man svaigs un jauks. Lūdzu, netraucē vairs, draugs, Bet, ja ellē notiek tuss, Atsūti man... kebabus.” |
| (31.12.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |