nav mainījies itin nekas 
vien lapa pāršķirta cita 
un cipari atkal no jauna 
joprojām mirkšķinās sapņi 
kā ziepju burbuļi sīki 
rītos spīguļo gaismotas pilis 
no gaisības mākoņos celtas 
vien cerības smeltas mazliet 
un tomēr 
arī tās taču vakar bija 
kad sniga 
un debesis pušu plēsās 
starp zaudētām sfērām un rētām 
kas klājušās brūcēm 
 
parasta sūce biļetes traukā 
kādam par ieeju kalpo 
un pieķerties gribas 
tam pirmajam 
otrajam 
trešam 
lai atlaides dotu 
un varētu lētāk iemainīt dzīvi 
pret kāda cita 
bet arī tam reizēm lietuvo lietus 
un sudraba bites gruvešos spieto 
starp kaltušiem kalniem 
atdalot īstos no liekiem 
 
es palieku smieklos 
ko strinkšķina vēji 
kad kalendārs lappuses mētā 
mirklīši sniego - tamborē prieku 
un pasaule jaunāka tērpjas 
jo laimīgiem nevajag nadzīgu sauli 
aiz kuras spožuma slēpties |