Salst mēness rītausmā blāvajā
Un nezina pāri kā tikt
Tai dienai, kas pusceļā nestājas,
Tai dienai, kam lilijas sirds.
Raud zvaigzne apvārsnī sārtajā
Un gaida, kad nāksies tai krist,
Jo kaut kur aiz pakalniem tālajiem
Pēc brīnuma ilgojas rīts.
Ir zemē tā vienkārši iekārtots -
Kad kādam par daudz, citam trūkst,
Šķiet, liktenis savādi apvārdots,
Lai katram ir iespēja just.
Es zinu - rīt saulstari izkrāsos
To rozi, kas aukstumu lūdz,
Zieds izkusīs logrūtī lāsajā,
Un rasoti pilieni žūs.
Un tikmēr aiz pakrēslas klusiņām
Kāds zirneklis tīklu sev vīs,
Vien nojaušot ikdienas gājumos
Tos brīžus, kad ezeri līst.
Un tādēļ es stāvēšu rītausmā,
Kad pienenes vainagus vīs,
Un gaidīšu mirkļus tos nākamos,
Kas skanošās sniegpārslās stīdz. |