 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Debesis tik tuvu, tuvu šķiet... |
| Tāšu cepurēm vizot, zirgiem neprātā traucot uzbrauc debesīs... (Mārtiņš Freimanis) Kā klusa tikšanās skan šodien Tava dziesma, Kad zvaigznei blakus debess rāmais miers, Un atkal pārdevējs kāds tirgo svešus sapņus, Mirdz baltos spārnos mākoņbērna sirds. Kļūst tukšums zaigojošs, nav pelēka ne mirkļa, Kā vienmēr smaids Tavs neviltots un īsts, Tu lido savādāk, kur Himalaji tiecas, Kur visas brūces liegā vējā dzīst. Ir vēlreiz vasara, plaukst maijpuķītes acīs, Kā košums dzīve neprātīgi trauc, Ar galvām paceltām, kaut jākrīt, tālāk ejam, Jo Tava balss jau atkal sauli sauc. Viens skrējiens izbeidzies, viens lidojums par grūtu, Un paliek neatbildēts dzīves jautājums, Jau soļi ieskanas - viens... divi... trešais noklust, Jo garām neaiziet - Tavs sapnis paliek mums. |
| (28.01.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |