Katru savu asaru sāpi
Auklā neaizmirsti iepīt
Ejot prom, kad atpakaļ nāksi
Auklas rakstos neaizmirsti savu dzīvi
Aizslauki asaras no sejas
Un sāpīgo auklu izārdi
tev pieder pasaule un vēja dejas
Kāds skatiens uz darbu, tik patiesi vārdi
Katru savu smaidu
Auklā tā neiepīt
lai katru dienu
neaizmirstu mazliet pasmaidīt. |