| es nevēlos pieskarties vienkārši pieiet tev tuvāk
 kaut pārlaicīga un netieši tieša
 bet neizrakstīti īsta
 ar dzīvības garšu uz lūpām
 
 starp mums joprojām snieg baltākie sniegi
 tikšanās nebūs
 tu atkal paiesi garām
 pat nepamanot
 un soļi izskanēs torņos
 
 es nezināšu
 uz kuru lāsteku pusi
 klīstošais nopūtu kuģis būs būries
 vien aiznaktī džinkstēs
 likteņa durvju un vārtu
 atslēgu saišķi
 |