Nakts šī aiznesa smagnējus mākoņus,
Acīm atklājot rūgtenu klajumu.
Nav vairs šaubu, ir gaidāmas pārmaiņas.
Mums no tumsas vairs neizkļūt kopā.
Ar vien atceros visu, ko sapņojām.
Tikai dzīvot nav viegli, ja sapņus mīl.
Pārāk ilgi mēs izeju meklējām.
Mūsu starpā aug bezgala siena.
Tagad katram savs ceļš dzīvē jāatrod.
Varbūt tālāks par tavu būs manējais.
Tajā nevēlos kādu es apvainot,
Jo par visu būs jāmaksā pašam.
Karsti mīlējis esmu un ienīdis.
Tagad atlicis tukšums vien dvēselē.
Viss ir zudis un sāpes vairs nejutīs,
Manās krūtīs šis gabaliņš ledus. |