 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : tik un tā |
| uz zīdtārpiņiem apvītas klīstošās robežas mākslīgi smaidi snieg glamūra sejas ievelkas ietvēs cerības betona bluķos un sprādzienu čuksti krīt sirdspukstu elsās kā sīcoši melīgas mušas aizslīd domu krāsainās lentas noplok līdz ceļiem dzīvības smagums vien spokaini virmojošs gaiss ar kalsniem un drebošiem pirkstiem iztaisno saullēkta matus apskaujot katru tiltu un katru pakrūti kam pamosties pietrūcis spēka jaunā sirds pārsitienā garām aizejošs gaismas slēdzis nenospiest nospiest vai caurstaigāt pasaules ādu ar kādu no cerību smaržām no kūpošām betona lauskām bet varbūt nav vērts tik un tā augstāk par katru izvēles sētu būs neizvēlēta un neizdomāta diena |
| (07.02.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |