 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Mākonis |
| Rītausma baltā steidz modināt mani, Debesīs zilajās mākonis slīd. Lēni slīd mākonis Latvijai pāri, Zeltīta mala, tam saulītē spīd. Mākonis Latviju vēro no augšas. Vējiem un kaijām tas nesteidzas līdz. Priekpilnas asaras acīs tam raušas. Bezgala skaists šķiet tam Latvijas rīts. Mūžsenās priedes te, dzintara krastos. Venta pār Rumbu, kas kūleni met. Abava strauji nes ūdeņus dzestros. Lielupe rāmi caur tīrumiem tek. Lepni steidz Gauja, kam senleja sava. Gaiziņš jau mākonim sveicienus sauc. Daugava izplešas plata un tāla. Lubāns un Rāzna te ūdeņus jauc. Mākonis baltais uz Latviju raugās. Saulstaru atblāzmā mākonis mirdz. Ceļā tas priekpilnas asaras raudās, Līdz tālumā izgaisīs, dūmakā tīts. |
| (12.02.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |