 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Vecpuiša blūzs |
| Kad aiziesi tālu un atstāsi mani, Es iedzeršu vīnu, un ap sirdi kļūs labi. Tad ievilkšu dūmu, to gredzenos pūšot. Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot! Man vienam būs mājas un gulta būs mana. Es bārstīdams pelnus, laiski vārtīšos tajā. Būs uzspļaut uz visu, ko atstāji ejot. Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot! Nāks dzērāji draugi, nāks uzklausīt zaimus. Bet ieraudzīs vīru, apreibušu no laimes. Mēs sāksim par tevi, šo dziesmiņu dungot. Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot! Un tavējās mantas sāks izbrīvēt rūmi. Tās pomādes, smaržas, visas gaisīs kā dūmi. Ar draugiem pa ielām es nebeigšu klejot. Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot! Kad projām no manis tu iesi uz mūžu, Es iedzeršu vīnu, un kad apreibis būšu, Si bemolā sākšu šo blūzu tev dziedāt. Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot! |
| (16.02.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |