tieši šodien negribas lai kārtējā diena izslīd pa logu
pie zvirbuļiem drupačas lasīt
gribētos ievilkt debesis plaušās līdz pat visdziļākajam sākumam
un noreibt no laimes vai visvienkāršākā dzīvotpieraduma
lai uz sekundes sprīža čukstu
nogurtu rūgtums
bet joprojām kārtējais gājiens ar zirdziņu
apraujas lēcienā
un diena pārkaisās sīkiem skatieniem
zaudējot pamatus
aprokot krastus
savā karstasinīgajā mierā
jāgaida jauna atnākšana
jauns nepieradināts rīts
kas stīgos kā iemīlējusies upe
caur tumsnējām maiguma skropstām
uz mūžam neizsīkstošu jūru
varbūt tad kļūsim viens otram
vairāk par pusotru ceriņlaimītes ziedlapiņu |