es pārziemošu silti aizpogātā kastaņa pumpurā
jo telpās nav vietas
kad naktis ar nemieru piepēdo
katru istabas kaktu
un kanēļa smarža nodziest pirms laika
pirms esmu radusi ieelpot siltuma straumi
man netraucē laternu pirksti kas iemērkti tumsā
un izgaismo pumpura čaulu
man vienaldzīgs debesu volāns kas pārslīd zemei
balti pulsējošiem neko neizsakošiem sniega putniem
es pamanīšu cīruļu kruzuļus mākoņu skavās
zaļas cikādes pļavās spēlēsies raspodiņos
un odi sijāsies baros
man tikai jāsagaida kad saule noskūpstīs ziemu
nokusīs sarmotie atlikumi no sildošām plaukstām
un laika prognoze vēstīs
gājputnu laiku |