 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Spēle |
| Kur gan šobrīd tu esi bez manis? Ar ko vermutu malko, līdz rītam? Ēnas slēpjas, uz grīdas birst pelni. Tā ir spēle, ko abi mēs protam. Ko gan šobrīd tu dari bez manis? Kuru turi tu gūstā, līdz rītam? Logā mēness met klusuma starus. Tādus vakar es redzēju krītam. Agrā rītā, kad taisīšos nozust, Tu man teiksi, ko niekus, kā draugam. Prom no tevis man viegli būs aizmirst, Tavas acis un ēnas ap viņām. Jauna diena, viss aizmirsts, tu smejies. Tikai tagad man ir jau vienalga. Atkal brīvs, atkal laiks iekustējies. Vari sākt mani negaidīt, dārgā. Mainās vakari, rīti bez steigas. Viss ir tā, kā mēs vēlamies abi. Tādas lūk ir šīs laimīgās beigas. Bēgu šodien, kā vakar tu bēgi. |
| (22.02.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |