 (www.feini.lv) |
| Klusais mīlētājs : Marta nakts |
| Ārā tik kluss, sniegs tirkīza zils, Zvaigžņu miriādes visuma bezgala tālē, Uz debesu briljantiem no dūmeņiem stīgo Lēni kā pavirši savērpta pelēka dzija... Un esmu gatavs, ar iztēles varu, Kā alpīnists rāpties pa tām Uz augšu tur, Kur viss šķiet tik skaists, Burvīgi brīnišķīgs, kairs... No zvaigžņu augstumiem skatītu Sniegpilno kupenu āru, Plašos laukus, mežus, Kam galvā vēl naktsmices baltas, Ko rīt jau saule un vējš Vērtīs pār krāšņām lāstekām ēnā, Kur ziema vēl slēpjas pa dienu. Es vērotu vientuļus auto, Kas dodas kā Jāņa spuļģi Uz pašiem vien zināmu vietu, Un gaismotie viensētu logi Man šķistu kā zelta smiltis Bērtas uz sidraba zilgmes. |
| (26.02.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |