Miljoniem gaismiņu debesīs,
kas miljoniem gadu nācis.
Vai kāds pie rokas aizvedīs?
Uz debess malu, kur sācies viss.
Guļot mitrā zālē, lūkojos!
Gaismiņās, kas acīs spīd.
Ja pat elpa aizrautos!
Nebūtu neviens, kas mani ved.
Bet vēl gulēšu, vēl gaidīšu
iekš zvaigznītēm smaidīšu.
Jo, kas zina varbūt atradīs kāds,
un teiks, nu celies, nu tev ļauts.
Ej tur gar Saturnu
un kļūsti par gaismiņu.
05.02.2009 |