 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Dažreiz šķiet... |
| Dažreiz šķiet, ka vilcieni spārdās pa krūtīm, iemetot dzīvi sodrēju būrī, no kurienes skats tikai caur restēm un arī tikai pa pusei, vagoni ieķeras sirdspukstu ritmā un aizrauj sev līdzi, lai saplīstu ātrāk, kā liktenis iejaukties spētu. Varētu mainīties vietām ar taureni balto, kas pienaglots akmeņu sienai ar dimanta naglu un izkalst aiz skatloga rūtīm, jo zinu - tas sāp vien mirkli, tad miers, bezgalīgs klusums un lāstekas nelodā šūnās. Un tomēr es ceru, joprojām muļķīgi ceru, ka pamodīšos un tas viss būs vienkārši bijis... |
| (02.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |