 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Baiļu vara |
| Diena putekļos, caurspīdīgs vakars, Stundu zvani un minūšu soļi. Kāds man galvo, ka laiks dziedē visu, Ja vien dzīvot, kā pārējie dzīvo. Bet mans ceļš ir kā kūmiņam ziemā, Mazliet sajaucot pēdas aiz sevis, Uz to vietu, kur atbildes slēpjas, Tur kur taisnība vienmēr būs viena. Patiesība, kā biķeris vīna Mani atbrīvos skurbumā vieglā. Dzeršu sausu to vējiem par godu, Lūpas noslaukot piedurknēs savās. Tikmēr pakausī aprēķins elpos, Visiem darbiem kas termiņus uzliek, Stingri uzrauga bailes un godu. Ka tik kaut kas te nenotiktu... Tādai varai, kas atnāk uz laiku, Visi likumi cauri, kā sieti. Mūsu Dzimteni izsijās ātri Un tad viss būs ne tā un ne šitā. Celsies putekļi zili un sārti. Kāds ir izlēmis, tā būšot labāk. Citas ciltis un svešādi stāsti ... Tikai laiku jau nevar vairs atgriezt. Bet aiz ziliem un sarkaniem dūmiem Skaidrās dienas reiz izbēgs no sardzes. Stāstīs noburtiem, kur slēpjas meli. Brīvu soli tās aizies pa priekšu Tiem, kam liekas, ka viņi vēl dzīvo, Tiem, kas domāja, viņiem ir tiesa, Tiem, kas savulaik zvērēja melus. Ka tik kaut kas te nenotiktu... |
| (02.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |