katros prombūtnes sniegos
mazliet atkušņa austs
fortūnas ostu siltums
āmuļos neieplaukst
katrai izdedžu plēksnei
mazliet dzimšanas klāt
aveņu lauku sārtums
maigumu izrunā
katrai eglāja ordai
mazliet palsuma dots
bezgaismas mēmumu nevar
vienkārši ieziemot
katrā neteiktā domā
mazliet vājuma smeldz
tēlojot gudru un šķīstu
nākotni nepacelt |