 (www.feini.lv) |
| Suns : Pa Krastu |
| Pa Krastu. Šovakar ir tāda jocīga sajūta... Vārdi mirst un prāts ar klusumu sirgst. Tik Viegli aizmirst, ko vēlies teikt, Kad viss sāk tevi apsteigt. Viss žūst, zūd, trūd, pazūd, jūtu... Jāsāk viss no sākuma. Sākuma!? Da kāda tur sākuma. Būtu jau lab’, ja laik' varētu pagriezt atpakaļ, Bet tagad man tik daudz jāpārmaļ. Tik daudz vārdu patiesu cietās klintīs jāpārkaļ Un sirdsapziņa skrien nopakaļ Ar soli raitu un smagu. Un tā es nevaru aizmirst Te visādus stulbus dumus gājienus, Pārspīlētus kodienus un kā teātrī cēlienus, Kuri izgāzās viens pēc otra smagāk. Tagad tas viss sāk Aust atmiņā, jo agrāk Gribējās, ka tik vieglāk un ātrāk Visu paveikt un pateikt, Kas pagadās tāds nesmuks To norakt zem zemes, lai pa kājām nepinas, Cerot ka nu šiem sūdiem būs miers, Bet laiks kā lietus skalo visu no zemes laukā Un, kad jaukā diena galā, Smirdīgs izsmēķis pelnu traukā Kūp viens pie otra tā vesela kaudze. Jā! Šī paaudze galīg' sev' nesaudzē Un pats es ar' Eh! Tā vairs nevar. Jāizpeld krastā! Peldēt pa straumi nav manā stilā, Bet pastāsti! Ja pudel's brāl' sāc saukt par draugu Un sāli ber pilnu trauku, klāt piedzerot dzērien' no rauga, Vai to visu tu sauktu par kārtējo vai pēdējo kļūdu? Tu saki: "Dedzin' to būdu nost un cel jaunu!" Bet tavu postu! Es tak dzīvoju uz plosta un peldu pa straumi... ... Tā kā... Piedodiet! Tas neesmu Es. Patiesībā man negaršo zemenes. Riebjas cigaretes Un viss, kas jums ir šiks, Man liekas par prastu, Tapēc es labāk eju pa krastu. ... Tā kā... Piedodiet! Tas neesmu Es. Patiesībā man negaršo zemenes. Riebjas cigaretes Un viss kas jums ir šiks, Man liekas par prastu, Tapēc es labāk eju pa krastu. ... Un tā es sāku brist, Un viss sāka šķist necaurejams. Brikšņi no augšas līdz lejai, Zari, kāri odu bari, Bedres un ne visas bija dabiskas, Un pēc laika No drēbēm pāri palikušas tikai driskas, Delnas atsistas, Nobrāztas ciskas, Un vis, kas atgadījās bija tikai nelaimīgas likstas... Tā es apsēdos atvilkt elpu, Un velku no kabatas ārā baltu lapu spalvu Un skat’, kas tagad rakstās! Agrāk tas tā nebija, Jo es tak peldēju pa straumi, Bet te es ar klasisku mantu paunu Varu dot visur kur tik ceļi ļauj. Pieliecos, paņemu pilnu sauju smilt's. Ak vai! Cik siltas! Mēnes spilgts, pār ūdenim sudrabains tilts. Viss kā pasakā. Tur pat sēžot krastā, Skatos kā cilvēki upē kuļās. Te viens pie pudeles turās Bļaustās uz otru kam rokā "Rubenis" Tur pat pudeles brālis ar kārtējo kāsi, Seju baltu kā tāsi, Pārsistu nāsi, Rokas, kājas plati, nodzerti visi lati. Nu ko tu par to visu saki? Traki ja? Eh... redzēti skati. Tad pēkšņi dzirdu kādu saucam manu vārdu. Savādi. Nemaz nepazīstu, Bet šis ar īstu draudzīgu seju, Teju teju, rauj mani aiz rokas un sauc: "Ē-ē-eh kas i', ko Vecais, neatceries mani? Toreiz tusējām ar Jāni un Zani pie Saņas. Ko tu te viens pats brien? Nāc! Nosvinam šo piektdienu!" Bet es saku: ... Nē! Piedodiet! Tas neesmu Es. Patiesībā man negaršo zemenes. Riebjas cigaretes. Un viss, kas jums ir šiks Man liekas par prastu, Tapēc es labāk eju pa krastu. ... Un pēdējoreiz... Piedodiet! Tas neesmu Es. Patiesībā man negaršo zemenes. Riebjas cigaretes Un viss, kas jums ir šiks Man liekas par prastu, Tapēc es labāk eju pa krastu. Es piecēlos un devos tālāk. Visi sūdi kas bija palika aiz muguras, Ko tur rāt cilvēkus ar plānu prāt', Lai nu tie turas kā māk. Un man sāk patikt, kā labs grūti nāk, Kad ar gandarītu smaidu baudu to, Ko nenopirkt ne par kādu naudu. Pa pilnam īstu draugu. Tukšu pelnu trauku. Sakrautu rīmju kaudzi. Un daudzi, daudzi citi labumi Pēc kuriem sirds agrāk kauca Un, ja tomēr kāds sauca pa vecam. Es pamāju pāri plecam un saku: Piedodiet! :) Tas neesmu es! Patiesībā man negaršo zemenes. Riebjas cigaretes Un viss, kas jums ir šiks Man liekas par prastu, Tapēc es labāk eju pa krastu. Mārtiņš Paparde © 2003. Gada jūnijs, „Medņos ” ,bēniņos |
| (18.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |