 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Divas saules |
| Es redzu saulrietu, kas kausē loga rūti, Dienu nodzīvotu, naktssapņu ēnas zilas. No skumjām pelēks, putns aizlaižas tik ātri. Top pagātnē ik mirklis, izkūst mākoņpilis. Tur dzīvi visi, kas reiz mīlējuši mani. Kur saullēkts, bezgalīgas dzīves svētki. Tur upes līkumo un strauti neskaitāmi, Tikai šie ūdeņi vairs nenesīs uz mājām. Reiz atkal tumsa rims, pat dimanti un pelni, Būs rezultātā ļaunie vienlīdzīgi draugiem. Un divas saules, viena šeit un tajā saulē, Kas kopā sašūtas ar dūmiem rūgti saldiem. |
| (24.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |