 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Šodien |
| Vēl nelido tukšums ap dunošo Rīgu, es ierakstu sevī dzīves iespējamību. No pilsētas stūriem līdz tālākiem rītiem zib mirklīgas svīres un debesis svītro. Jau nākamai sējai zeļ dīgstošie kvieši, un sakņojas auzas un rudzi, un mieži. Plūst kamenes spārnos mazlietiņ no gaismas, dūc bites un medus tām spārngalos laistās. Vien dīvaini rēnā un gurušā krastā skrien upe, kas kādreiz kā brīvība rasta. Nu skurbušos maldos tā caurplūstot čalo, kā taisnību lūdzot pār palienēm balo. Vai izsmelsies dūņas, reiz melīgi mestās, un Daugava tīra spēs dvēselē plesties? Vai apstāsies plūstot un izsusēs vējā, jo nebūs neviena, kas nākotni iesēj? Vēl nelido lijas ap salstošo Rīgu, es ierakstu sevī dzīves iespējamību. |
| (04.05.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |