 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : atzīšanās |
| ir atkal tie sapņi un redzētas telpas lai kur diena nestu man aizraujas elpa gribētos aizskriet balansēt lapās tā vietā es stāvu un pagātnē skatos lai cik tālu būtu no tevis es projām ir apnicis tēlot to kaiju no rojas tai jūra šķiet sveša un spārni - mazliet un kliedziens ko jūtu ir skatiena liets lai cik ļoti vēlos būt melnbaltā foto kur tev pieder tumšā man - baltākā loma vairs nav tev ko pārmest pat nejaušu glaimu jo viss kas reiz bijis man dāvāja laimi un tādēļ es šodien tev pateikties vēlos par to ka sargāji mani no vētrām un piedod ka toreiz tev nespēju sacīt cik ļoti es mīlēju tavējās acis |
| (20.05.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |