Atnāks un piebradās
tavu dvēseli balto
ar netīrām kājām.
Notrauks kā sīku putekli
tevi sev no pleca.
Aizmirsīs un neatcerēsies,
kur viņam labi klājās.
Tu viņam liksies
kā vientuļa kāpa,
kur tu - kā priede
salīkusi, veca.
Tava loma viņa teātrī jau nospēlēta.
Esi kļuvusi nolemta un apnicīga
kā kaķim notvertā pelīte.
Nu viņš tevi ienīst-
tātad nepazīst
un negrib pazīt;
Tikai izmantot
un padzīt. |