 (www.feini.lv) |
| Artemīda : Nasta |
| Es paņemšu pusi no sāpēm, kas tavā sirsniņā griež Vēl es paņemšu rūpju nastu kas tavus plecus spiež Vēl es smaidīšu katru rītu, kad acis atvērsi tu, Kad ar pieskārienu, tik maigu, tu mani modinātu. Vēl es pateikšu, cik ļoti mīlu, cik skumstu, kad tevis nav Un, redzot tik mīļās acis, es smaidā atplaukšu jau. Kluss maigums man piepilda sirdi, tik liels, ka pat nedaudz sāp. Es vairs neteikšu nelaipnos vārdus, kuri pār lūpām grib kāpt, Jo tikai vakar sapratu tieši, cik daudz man nozīmē tu. Pie tevis turēšos cieši, cieši, lai kur tu ar neietu. Tevis dēļ varu pacelties augstu, kur labāk dzirdami baznīcu zvani. Tevis dēļ varu nolaisties ellē, lai tikai tu mīlētu mani. |
| (08.06.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |