14.06.2011.
Piespiezdams ticēt,
Ka nav kalnu, vien lejas,
Ar sarkanu marķieri
Sev velku smaidu uz sejas.
Parodija.
Nav jautrība lemta,
Vientuļas lēnās dejas;
Sāpes un ciešanas atnes
Manas sapņu fejas.
Agonija.
Pieradušam pie saldiem vārdiem,
Man cukurs lien ārā no ādas.
Visi banālie teikumi, salkanās frāzes-
Es no atmiņas izdzēšu tādas.
Sirds erozija.
Lai pie logiem maniem nostājas
Muļķi, kas rokās tur lāpas,
Es jūs apliešu spaiņiem salauztu dvēsļu,
Kas tik ilgi zem spilvena krātas.
Bēru melodija. |