Iesmejies ar vienu aci
Un ar otru raudāt sāc
Dzirdu vējā priedes šņāc
Man pār Tevi bailes māc
Tavās acīs, Tavās lūpās
Bija rakstīts mans vārds
Un pēkšņi pērkondārds
Ass kā dzeloņdrāts
Zīmējot balto balodi
Sprākst vaļā viss, kas bij krāts
Uz brīdi zaudēts prāts
Jūtos mazliet apkrāpts
Salna pavasarī
Par daudz cerību ir sēts
Par daudz skumju ir bērts
Tevis dēļ nav vērts... |