 (www.feini.lv) |
| Ronalds Abrickis : Meitene ar rudo kaķi. |
| Bija sutīga vasaras diena. Ikvienam prātā bija tikai doma viena- Ātrāk paslēpties no saules un tveices. Debesis pilsētas ielās palēnām apmākties sāka, Pērkona negaiss ducinot virsū nāca. Te piepeši strauji lietus Gāzās pret asfaltu straumēm Bez mitas. Es ieskrēju tuvējā kafijas bārā, Kur gaismā vārā Apsēdos tuvu pie loga, Pasūtot sev tasi kapučīno. Mans skatiens uz brīdi pavērās Uz ielas pusi. Tad es ieraudzīju skatu, Ko aizmirst nespēju vēl ilgi. Meitene basām kājām Puķainā kleitā, Spītējot stiprajam lietum, Pie krūtīm cieši piespiedusi kaķēnu rudu, Steidzās nokļūt uz savām mājām. Ielas vidū apstājās trolejbuss, tramvajs un steidzīgs taksis, Ko vadīja šoferis Maksis, Lai palaistu meiteni ar rudo kaķi Uz pretējo pusi , Kur tā klusi ieslīdēja Nama atvērtajās durvīs. Drīz uzspīdēja siltie saules stari Un likās, ka lietus nav lijis, Ka nekas sevišķs nav bijis. Tikai ieraugot pilsētas ielās Rudu kaķi, Es atceros meiteni puķainā kleitā. |
| (01.07.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |